Viens no biežākajiem iemesliem, kāpēc remonts ievelkas, izmaksā vairāk nekā plānots vai beidzas ar nepieciešamību kaut ko pārtaisīt, ir nepareiza darbu secība. Ne tāpēc, ka cilvēki būtu nesagatavoti vai nolaidīgi – vienkārši nav acīmredzami, kāpēc grīda jāliek pirms durvīm, bet pēc apmetuma, vai kāpēc elektrika jādara pirms tam, kad sienas ir gludas.
Šajā rakstā – secība, kāda tā ir praksē, nevis teorijā.
Kāpēc secība ir tik svarīga
Remonts nav vienkārši saraksts ar darbiem, kurus var darīt jebkurā kārtībā. Katrs posms sagatavo pamatu nākamajam. Ja to ignorē, iznākums ir tāds, ka jaunais cieš no vecā – vai nu fiziski, vai vizuāli.
Klasiskais piemērs: cilvēks noliek jaunu laminātgrīdu, tad sāk apmetējs strādāt blakus telpā. Vibrācijas, putekļi, mitrums no apmetuma – grīda to visu izjūt. Vai arī: sienas ir svaigi nokrāsotas, tad ierodas elektriķis, lai uzstādītu kontaktligzdas, un atstāj ar apmetumu aizpildāmas rievas. Viss no jauna.
Pareiza secība ietaupa naudu, nervus un laiku.
Pirmais etaps – demontāža un sagatavošana
Pirms kaut ko uzbūvē, jānojauc tas, kas ir bijis. Tas izklausās vienkārši, bet šajā posmā bieži tiek pieļautas kļūdas – vai nu nojauc par maz un atstāj problēmas, kuras vēlāk parādīsies no jauna, vai arī nojauc par daudz un rada liekas izmaksas.
Ko parasti ietver demontāža: vecā apmetuma noņemšana, ja tas ir sabojāts vai neatbilstoša biezuma, veco grīdas segumu un pamatnes atdalīšana, nolietoto durvis un logu izņemšana, ja tie tiek mainīti, un veco santehnikas elementu demontāža vannas istabā.
Šajā posmā arī atklājas patiesais stāvoklis. Zem vecajām tapetēm var būt mitrums. Zem linoleja – sapuvuši dēļi. Zem vecā apmetuma – plaisas, kas nav pamanītas. Jo ātrāk to zina, jo mazāk pārsteigumu vēlāk.
Svarīgi: visu, kas tiek nojaukts, vajag aizvākt. Celtniecības atkritumi ir apjomīgi, un to glabāšana telpās traucē turpmākos darbus. Latvijā ir pieejami konteineri atkritumu izvešanai – to pasūtīšana jau šajā posmā ir saprātīga izvēle.
Otrais etaps – komunikācijas
Šis ir posms, par kuru vismazāk grib dzirdēt, jo tas ir neredzams, dārgs un nerada nekādu vizuālu rezultātu. Bet tieši šeit nedrīkst taupīt un nedrīkst steigties.
Elektroinstalācija
Jauna elektroinstalācija tiek plānota jau projektēšanas stadijā – kur būs kontaktligzdas, kur slēdži, vai ir nepieciešamas atsevišķas līnijas sadzīves tehnikā, cik grupas nepieciešamas sadales skapī. Šos lēmumus pieņem tagad, nevis tad, kad sienas jau ir aizvērtas.
Elektroinstalāciju Latvijā drīkst veikt tikai licencēts elektriķis. Tas nav ieteikums – tas ir likuma prasība, un mājas apdrošināšana var tikt apstrīdēta, ja ugunsgrēks noticis neprofesionāli veiktas elektroinstalācijas dēļ.
Ūdensvadi un kanalizācija
Caurules tiek mainītas vai pārvietotas, kamēr sienas ir vaļā. Šodien populārākais risinājums ir polipropilēna vai pex caurules – tās ir izturīgas, relatīvi viegli uzstādāmas un ievērojami ilgāk kalpo nekā vecās tērauda vai čuguna.
Ja dzīvokļa ūdensvadi ir sen nemainīti un ir remonts, ir ļoti saprātīgi tos nomainīt tieši tagad – pat ja tie šobrīd vēl darbojas. Jo tas ir vienīgais brīdis, kad tas izmaksā saprātīgi. Ja caurule sabojāsies pēc diviem gadiem, kad sienas ir jau slēgtas – izmaksas būs daudzas reizes lielākas.
Apkure
Ja tiek mainīts radiators vai pārvietoti apkures elementi – tas arī notiek šajā posmā. Mūsdienu alumīnija vai tērauda radiatori ir efektīvāki un dod labāku siltuma atdevi nekā vecās čuguna sekcijas.
Pēc visu komunikāciju pabeigšanas un pārbaudes – sienas var slēgt.
Trešais etaps – apmetums un grīdas pamatne
Tagad sākas darbs ar virsmām. Apmetums ir pamats visam pārējam – ja tas ir slikti izdarīts, viss, kas nāks pēc tam, to parādīs.
Apmetums
Mūsdienu remontā visbiežāk izmanto ģipša apmetumu iekšdarbos – tas ir vieglāk apstrādājams, žūst ātrāk un dod gludu virsmu. Mitrās telpās – vannas istabā un virtuvē – izmanto cementa vai speciālu mitrumizturīgu apmetumu.
Svarīgi ir tas, ka apmetumam jāļauj pilnībā nožūt pirms turpmākajiem darbiem. Svaigs apmetums satur mitrumu, un, ja pārāk ātri uzliek grunti un krāsu, mitrums paliek iekšā un vēlāk var radīt problēmas – čulstoša krāsa, pelējums.
Grīdas izlīdzināšana
Ja grīdas pamatne nav līdzena – to labo tagad. Pašlīmeņojošā masa vai cementstiepe izlīdzina virsmu pirms jebkāda grīdas seguma klāšanas. Šo posmu nereti izlaiž, domājot, ka mazas nevienmērības nav nozīmīgas – bet tās kļūst jūtamas zem laminātgrīdas vai flīzēm, īpaši laika gaitā.
Ceturtais etaps – logi un durvis
Logi un ārējās durvis tiek uzstādīti pirms apdares darbu pabeigšanas, jo to montāžas šuves jāaizpilda un jāapmet. Ja logi tiek uzstādīti pēc krāsošanas – montāžas darbi sabojās jau gatavo virsmu.
Iekšējās durvis parasti uzstāda vēlāk – pēc grīdas, jo durvju rāmja augstums jāpielāgo grīdas biezumam. Šis ir bieži pieļauts aprēķinu kļūda – durvis uzstādītas pirms grīdas un pēc tam neatveras pilnībā, jo grīda ir pārāk augsta.
Piektais etaps – flīzēšana
Flīzes liek pirms krāsošanas, bet pēc apmetuma. Vannas istaba un virtuve parasti tiek flīzētas šajā posmā.
Hidroizolācija vannas istabā ir obligāta pirms flīzēšanas – īpaši dušas zonā un ap vannu. Tā ir viena no vietām, kur taupīšana atmaksājas ļoti slikti. Ja mitrums tiek zem flīzēm, problēmas sākas lēnām un nemanāmi, bet rezultāts var būt nopietns.
Flīžu izvēlē vērts pievērst uzmanību ne tikai izskatam, bet arī slīdēšanas pretestībai grīdas flīzēm vannas istabā un izmēram – lielākas flīzes vizuāli palielina telpu, bet griešanas un klāšanas darbs ir sarežģītāks.
Sestais etaps – grīdas segums
Grīda nāk pēc flīzēšanas un apmetuma, bet pirms krāsošanas un tapetēm. Izņēmums ir telpas, kur grīda jau ir flīzēta šajā remontā – tad tas uzskatāms par pabeigtu.
Laminātam un vinilgrīdai nepieciešama aklimatizācija – materiālam jāpavada telpā 48 līdz 72 stundas pirms klāšanas, lai tas pielāgojas telpas temperatūrai un mitrumam. Šis solis bieži tiek izlaists steigā, un rezultāts ir grīda, kas pēc laika sāk paceļties vai saraustīties pa šuvēm.
Pirms laminātgrīdas klāšanas parasti liek mitrumizolācijas plēvi un pamata slāni – tas samazina troksni un kompensē nelielas grīdas nevienmērības.
Septītais etaps – griestu un sienu apdare
Griesti tiek krāsoti pirms sienām – ja piliens nokrīt uz sienas, to vēl var labot. Otrādi ir sarežģītāk.
Špaktelēšana, grunts, krāsošana vai tapetes – šis ir posms, kur vizuālais rezultāts beidzot sāk veidoties. Un šeit ir vēlreiz jāatgādina – sagatavošana nosaka rezultātu. Krāsa uz negluntētas, negruntotas sienas izskatīsies citādi nekā uz pareizi sagatavotas.
Griestiem bieži izmanto ūdensšķīstošo krāsu baltā vai gaišā tonī – tas ir praktiski un vizuāli palielina telpas augstumu. Sienas var būt daudzveidīgākas – atkarībā no stilistiskā risinājuma.
Astotais etaps – apdares elementi
Šis ir pēdējais posms, un tas dod telpai pabeigtu izskatu. Grīdlīstes, durvju apmales, loga palodzes apdare, kontaktligzdu un slēdžu vāciņi, apgaismojuma ķermeņi, vannas istabas aksesuāri.
Grīdlīstes liek pēdējās – pēc grīdas un pēc sienu krāsošanas. Ja tās liek agrāk, tās vai nu traucē darbam, vai arī tās nāksies vēlāk aizkrāsot.
Šajā posmā arī notiek galīgā tīrīšana – celtniecības putekļi, nokritušās krāsas lāsītes, grīdas aizsargplēves noņemšana.
Kopsavilkums – īsā versija
Ja secību vajag atcerēties vienā sarakstā, tā izskatās šādi:
demontāža un atkritumu izvešana – komunikācijas (elektrika, ūdens, apkure) – apmetums un grīdas izlīdzināšana – logi un ārējās durvis – flīzēšana – grīdas segums – griesti un sienas – apdares elementi un tīrīšana.
Katrs nākamais posms paļaujas uz to, ka iepriekšējais ir izdarīts pareizi un pilnībā. Steidzināšana kādā no posmiem gandrīz vienmēr nozīmē papildu darbu vēlāk – vai nu to, kas tika izlaists, vai to, kas cietis no pārāk ātriem lēmumiem.
Remonts, kas darīts pareizā secībā un bez liekās steigšanās, beidzas ar rezultātu, kas kalpo gadiem. Tas ir vienīgais veids, kā tas ir vērts darīt.
