Latvijā apkures sezona ilgst aptuveni septiņus mēnešus. Tas nav retums, ka apkures izmaksas ir lielākais mājsaimniecības izdevumu postenis ziemā – gan daudzdzīvokļu mājās, gan privātmājās. Un lielā daļā gadījumu šie izdevumi ir augstāki, nekā tiem vajadzētu būt – ne tāpēc, ka apkure ir dārga, bet tāpēc, ka māja ir caurlaidīga.
Siltināšana nav tikai komforts. Tā ir ekonomika.
Kur siltums pazūd – pirms domāt par risinājumiem
Pirms ieguldīt naudu siltināšanā, ir vērts saprast, kur konkrēti notiek siltuma zudumi. Jo atšķirīgām mājām atšķirīgas problēmas ir primārās.
Vidēji neizsiltinātā mājā siltuma zudumi sadalās aptuveni šādi – sienas atbild par 35-40 procentiem no kopējiem zudumiem, jumts vai bēniņi – 25-30 procentiem, logi un durvis – 15-20 procentiem, grīda – 10-15 procentiem, ventilācija – 5-10 procentiem.
Bet šie skaitļi ir vidēji. Konkrētā mājā var būt pavisam citāda situācija – ja logi ir tikko nomainīti, bet sienas nav siltinātas, tad sienas ir galvenā problēma. Ja sienas ir siltinātas, bet bēniņu izolācija ir vāja – tur ir vērts sākt.
Enerģijas audits
Visprecīzākais veids, kā saprast savas mājas siltuma zudumus, ir enerģijas audits – ko veic sertificēts enerģijas auditors. Auditors ar termokameru var redzēt, kur precīzi siltums iziet, un sagatavot ziņojumu ar prioritizētiem ieteikumiem.
Latvijā enerģijas audits izmaksā no 200 līdz 500 eiro atkarībā no mājas lieluma. Tas nav obligāts, bet tur, kur plānotas lielākas investīcijas siltināšanā, tas atmaksājas – novērš situāciju, kad siltina nepareizo vietu.
Termokameru mērījumus var veikt tikai aukstā laikā, kad ir temperatūras kontrasts starp iekšu un āru – parasti no novembra līdz martam.
Jumts un bēniņi – lielākā efektivitāte par mazāko naudu
Bēniņu izolācija ir viens no izmaksu efektīvākajiem siltināšanas pasākumiem privātmājā. Siltais gaiss ceļas uz augšu – un, ja bēniņu grīda nav izolēta, tas vienkārši aiziet ārā.
Materiāli
Akmens vate – visizplatītākais variants. Izturīga, ugunsdrošu, laba siltumizolācija. Uzklājama kā atvērtās bēniņu grīdas pildījums starp sijām un virs tām.
Stikla vate – lētāka nekā akmens vate, bet mazāk izturīga un apstrādē neērtāka – ādas kairinājums un nepieciešama pilna aizsardzība.
Pūstamā vate vai celuloze – uzklājama ar speciālu iekārtu, kas to “iepūš” telpā. Priekšrocība – aizpilda visas spraugas un grūti pieejamās vietas, ko plākšņu materiāli nedara. Parasti izmanto ligzdotās bēniņu konstrukcijās vai grūti pieejamos bēniņos.
Putupolistirols – lētāks, bet zemāka ugunsdrošība. Bēniņos, kur nav ugunsdrošības prasību, tas ir pieņemams variants.
Biezums
Latvijā ieteicamais minimums bēniņu izolācijai – 250-300 milimetri. Tas izklausās daudz, bet akmens vate, kas ieklāta divās kārtās pa 150 milimetriem, to sasniedz bez lielas sarežģītības.
Svarīgi – izolācijai jābūt nepārtrauktai. Ja starp izolācijas plāksnēm ir spraugas vai tās nav klātas starp sijām, efektivitāte samazinās.
Ventilācija bēniņos
Izolētiem bēniņiem jābūt ventilācijai – gaisa cirkulācijai, kas novērš mitruma uzkrāšanos. Bez ventilācijas mitrums kondensējas uz koka konstrukcijām un rada pelējuma risku. Ventilācijas atveres – zem jumta virsotnes un pie mauersila – nodrošina gaisa plūsmu.
Sienu siltināšana – apjomīgākais pasākums
Sienu siltināšana ir dārgākais un apjomīgākais siltināšanas pasākums, bet tur, kur sienas ir galvenais siltuma zudumu avots, tā ir nozīmīgākā investīcija.
Ārējā siltināšana
Ārējā siltināšana – siltumizolācijas plāksnes uz sienas āreas, pēc tam armēts apmetums vai ventilējama fasāde – ir efektīvākā metode. Tā pārceļ “rasas punktu” – vietu, kur siltais gaiss pārvēršas mitrumā – ārpus sienas konstrukcijas. Rezultāts – siena paliek sausa un silta.
Ārējā siltināšana nemaina dzīvojamo platību. Tas ir svarīgs arguments daudzdzīvokļu mājās, kur iekštelpu platība ir vērtīga.
Iekšējā siltināšana
Iekšējā siltināšana – izolācijas plāksnes uz sienas iekšpuses – ir lētāka montāžas ziņā, bet sarežģītāka tehniski. Rasas punkts paliek sienā vai pārvietojas uz iekšpusi – un bez precīzas mitruma barjeras tas noved pie kondensāta un pelējuma starp sienu un izolāciju.
Iekšējā siltināšana arī samazina dzīvokļa platību – katri 10 centimetri izolācijas uz sienas nozīmē mazāku istabu.
To izmanto tur, kur ārējā siltināšana nav iespējama – kultūrvēsturiski nozīmīgās ēkās, kur fasāde nedrīkst mainīties, vai daudzdzīvokļu mājās, kur kaimiņi nav vienojušies par kopīgu siltināšanu.
Materiāli
Akmens vate – ugunsdrošs, elpo, laba siltumizolācija. Ventilējamās fasādes sistēmās un tur, kur ir ugunsdrošības prasības.
Putupolistirols – lēts, labi izolē, bet nedeg – siltuma iedarbībā kūst un izdala toksiskus dūmus. Aizliegts noteiktās ugunsdrošības zonās. Izmanto ārējai siltināšanai ar apmetumu sistēmā.
Grafitpolistirols – uzlabota versija ar grafita piedevu, kas uzlabo siltumizolāciju par 20-30 procentiem. Pelēka krāsa atšķirībā no baltā EPS.
Putu stikls – izturīgs, necaurlaidīgs mitrumam, labi der grīdas un pamatu siltināšanai. Dārgāks.
Biezums
Minimālais ieteicamais biezums ārējai sienu siltināšanai Latvijā – 150 milimetri. Jaunas būvniecības standarts – 200 milimetri un vairāk.
Grīdas siltināšana – bieži aizmirsts elements
Grīdas siltināšana daudzos projektos tiek aizmirsta vai samazināta uz minimum. Bet auksta grīda ir ne tikai nepatīkama – tā ir arī siltuma zudumu avots, it īpaši pirmajā stāvā virs neapsildāma pagraba vai tieši virs zemes.
Pirmais stāvs
Ja zem mājas ir neapsildāms pagrabs vai tehniskā telpa – grīdas siltināšana ir prioritāte. Izolācija uzklājama no apakšas uz pagraba griestiem vai no augšas pirms grīdas seguma klāšanas.
No apakšas – akmens vate vai stingras izolācijas plāksnes, piestiprinātas pie pagraba griestiem. Mitruma aizsardzība – obligāta, jo pagrabā bieži ir paaugstināts mitrums.
No augšas – stingras izolācijas plāksnes pirms grīdas pamatnes. Tas palielina grīdas līmeni – ko jāņem vērā durvju augstumā un kāpnieku pakāpienos.
Apkure grīdā
Grīdas apkure – silta ūdens vai elektriskās kabeļu sistēma grīdas konstrukcijā – nav tikai komforts. Tā ir arī efektīva apkures metode, jo siltais gaiss paceļas no grīdas un vienmērīgi apkurina telpu. Zems apkures temperatūras rādītājs – pietiek ar 30-40 grādiem ūdenim – nozīmē mazāku enerģijas patēriņu salīdzinājumā ar tradicionālajiem radiatoriem.
Grīdas apkures ierīkošana ir remonta posma darbs – to iestrādā pirms grīdas seguma klāšanas.
Logi un durvis – bieži nomainīti, bet ne vienmēr pareizi
Logu nomaiņa tika apskatīta atsevišķā rakstā, bet siltināšanas kontekstā ir daži papildu aspekti.
Logi
Pat labi logi, nepareizi uzstādīti, dod sliktu siltumizolāciju. Montāžas šuve – sprauga starp logu rāmi un sienas atveri – ir kritiska vieta. Nepietiekami aizpildīta ar putām vai bez tvaiku necaurlaidīgas lentes iekšpusē – tā ir pastāvīgs caurvēja un aukstuma avots.
Blīvgumiju pārbaude ik gadu – vai tās ir elastīgas un cieši piestiprinātas. Izžuvušas blīvgumijas var nomainīt par 5-10 eiro par logu – tas ir viens no lētākajiem siltinošajiem pasākumiem ar tūlītēju efektu.
Aizkari un žalūzijas. Biezi aizkari naktī palīdz saglabāt siltumu – starp logu un aizkaru veidojas gaisa slānis, kas izolē. Tas nav aizstājējs labiem logiem, bet ir papildinājums.
Ārējās durvis
Ārdurvju siltināšana bieži tiek ignorēta. Veca, noblīvēta ārdurvis ir pastāvīgs caurvēja avots. Durvu blīvgumiju nomaiņa vai jaunas ārdurvis – ar daudzslāņu struktūru un termizolētu rāmi – var dot jūtamu uzlabojumu.
Ventilācija – zaudētā siltuma atgūšana
Ventilācija ir nepieciešama – dzīvājamās telpās ir nepieciešams gaisa apmaiņas minimums. Bet tradicionālā ventilācija nozīmē, ka aukstais gaiss ienāk no āra un jau uzsiltinātais gaiss iziet. Ziemā tas ir tieši siltuma zudums.
Rekuperācija
Rekuperators ir ventilācijas iekārta ar siltummaini – izejošais siltais gaiss nodod savu siltumu ienākošajam aukstajam gaisam. Moderniem rekuperatoriem efektivitāte ir 80-90 procenti – tas nozīmē, ka 80-90 procenti no izejošā gaisa siltuma tiek atgūti.
Privātmājā centralizēta rekuperācijas sistēma – ar kanāliem uz visām telpām – ir efektīvākais risinājums, bet prasa projektēšanu un uzstādīšanu jau celtniecības vai nopietna remonta posmā.
Decentralizēti rekuperatori – atsevišķas ierīces katrā telpā – ir vieglāk uzstādāmi esošā mājā. Katrs darbojas patstāvīgi, mainoties ienākošā un izejošā gaisa plūsmām.
Vienkāršāki pasākumi
Aiztaisiet ventilācijas atveres telpās, kuras neizmantojat – nevis pilnībā, bet samaziniet plūsmu. Neizmantojamā istabā pilnā gaisa maiņa nav nepieciešama.
Virtuves tvaika nosūcējs ar atkārtotu cirkulāciju – nevis vada gaisu ārā, bet filtrē un atgriež telpā. Tas nepalīdz mitruma kontrolei tik labi, bet ziemā tas saglabā siltumu.
Siltināšanas pasākumu prioritizēšana – kā domāt par budžetu
Ja nauda ir ierobežota – siltināšanas pasākumi jāprioritizē pēc investīcijas-atdeves attiecības.
Lētākie un ātras atdeves pasākumi: blīvgumiju nomaiņa logiem un durvīm, bēniņu izolācija, ja bēniņi ir viegli pieejami, caurumu un spraugu aizblīvēšana pie komunikācijām, kas iet cauri sienām un griestiem.
Vidēja apjoma investīcijas ar labu atdevi: logu nomaiņa, ja tie ir veci vienstikla vai problemātiski, ārdurvju maiņa, grīdas izolācija pirmajā stāvā.
Lielākas investīcijas ar ilgtermiņa atdevi: sienu ārējā siltināšana, rekuperācijas sistēma, jumta izolācija kopā ar jumta maiņu.
Atbalsts un finansēšana
Latvijā ir vairāki atbalsta mehānismi ēku energoefektivitātes uzlabošanai.
Daudzdzīvokļu mājām – ALTUM programmas, kas piedāvā aizdevumus ar zemiem procentiem māju renovācijai kopā ar ES fondu līdzfinansējumu. Šīs programmas ir pieejamas māju pārvaldnieku vai dzīvokļu īpašnieku biedrību starpniecībā.
Privātmājām – ir bijuši un ik pa laikam tiek atjaunoti atbalsta instrumenti enerģoefektivitātes pasākumiem. Pirms sākt projektu – ir vērts pārbaudīt aktuālo situāciju ALTUM vai Ekonomikas ministrijas vietnē, jo programmas mainās.
Enerģijas audits – tā izmaksas dažkārt ir iekļaujamas programmās vai kompensējamas daļēji.
Siltināšana nav vienreizējs darbs – tā ir domāšanas veids par māju kā sistēmu, kur katrs elements ietekmē pārējos. Māja, kas ir labi siltināta, patērē mazāk enerģijas, rada labāku mikroklimatu un prasa mazāk apkopes. Un Latvijā, kur apkures sezona ir garāka nekā lielākajā daļā Eiropas, šī investīcija atmaksājas ātrāk nekā citur.
