Grīda ir viena no vislielākajām virsmām mājā – un viena no tām, kuras maiņa izmaksā visvairāk. Tāpēc izvēle par to, kas tiks likts uz grīdas, ir lēmums, ar kuru dzīvos piecus, desmit vai divdesmit gadus. Izvēlēties pēc tā, kas šodien izskatās skaisti katalogā, ir nepietiekami. Ir jāsaprot, kā konkrētais materiāls uzvedas reālā lietošanā, kādā telpā tas der un kādā – ne.
Kāpēc nav universālas labākās grīdas
Cilvēki bieži jautā – kas ir labākais grīdas materiāls? Atbilde ir tāda, ka nav universālas atbildes, jo labākais materiāls ir atkarīgs no vairākiem faktoriem vienlaikus.
Telpa – vannas istabā un virtuvē prasības ir pilnīgi citādas nekā guļamistabā. Mitrumizturība, kas ir kritiska pirmajā, ir nenozīmīga otrajā.
Intensitāte – cik daudz un kā telpu izmanto. Koridors ar pastāvīgu caurstaigāšanu prasa cietāku un izturīgāku virsmu nekā bērna guļamistaba.
Mājas tips – privātmājā ar pagrabu vai pirmajā stāvā ir lielāks mitruma risks no apakšas nekā daudzdzīvokļu mājas vidējos stāvos.
Budžets – ne tikai iegādes cena, bet arī uzstādīšanas izmaksas un paredzamais kalpošanas ilgums. Lētāks materiāls, kas jāmaina ik pēc septiņiem gadiem, var izmaksāt dārgāk nekā dārgāks, kas kalpo divdesmit.
Laminātgrīda – populārākā izvēle Latvijā
Laminātgrīda ir tik plaši izplatīta, ka daudziem šķiet kā noklusējuma izvēle. Un tam ir iemesls – tā ir pieejama cenas ziņā, samērā viegli uzstādāma un mūsdienu laminātgrīdas vizuāli ir krietni uzlabojušās. Ir varianti, kas ļoti ticami atdarina koku, akmeni vai betonu.
Priekšrocības
Cena ir viena no galvenajām – labs laminātgrīdas materiāls ar uzstādīšanu izmaksā ievērojami mazāk nekā dabīgais parkets vai keramika. Uzstādīšana ir salīdzinoši vienkārša – klikšķa sistēma ļauj to likt bez speciāliem instrumentiem vai prasmēm. Tīrīšana ir vienkārša – virsma ir gluda un neuzsūc netīrumus.
Trūkumi
Mitrums ir laminātgrīdas lielākais ienaidnieks. Ūdens, kas paliek uz virsmas vai iekļūst šuvēs, uzbriest materiālam un bojājums ir neatgriezenisks. Tāpēc vannas istabā un virtuvē laminātgrīda nav ieteicama – pat ja ražotājs norāda uz mitrumizturību, tā parasti attiecas uz virsmu, nevis šuvēm.
Skaņa – laminātgrīda uz koka pamatnes var skanēt dobji soļu skaņas dēļ. Laba pamatnes slāņa izvēle daļēji risina šo problēmu, bet pilnībā nenovērš.
Dzīves ilgums vidējai laminātgrīdai ir 10-15 gadi intensīvā lietošanā. Augstākas klases laminātam – ilgāk.
Klase
Uz iepakojuma norādīta AC klase – no AC1 līdz AC6. Dzīvokļiem un mājām minimums ir AC3, koridoriem un intensīvāk izmantotām telpām – AC4 vai AC5.
Vinigrīda jeb LVT – arvien populārāka alternatīva
Vinigrīda – angliski Luxury Vinyl Tile vai LVT – pēdējos gados ir ieguvusi ievērojamu popularitāti, un tas nav nejauši. Tā apvieno laminātgrīdas estētiskās iespējas ar būtiski labāku mitrumizturību.
Kas tā ir
LVT ir vairākkārtīga vinila plāksne ar dekoratīvu virsslāni, kas atdarina koku, akmeni vai flīzes. Augstākās klases LVT vizuāli ir gandrīz neatšķirama no dabīgā materiāla – gan izskata, gan faktūras ziņā.
Priekšrocības
Mitrumizturība ir būtisks plus – LVT var likt vannas istabā, virtuvē, pat telpās ar mērenu mitrumu. Mīkstāks soļu sajūtā nekā laminātgrīda vai keramika – tas ir jūtams, stāvot uz tā ilgāku laiku. Izturīgāks pret skrāpējumiem un ievilkumiem nekā laminātgrīda. Vieglāk uzstādāms nekā keramika.
Trūkumi
Cena ir augstāka nekā laminātgrīdai, bet zemāka nekā dabīgajam parketam vai keramikas flīzēm ar profesionālu uzstādīšanu. Dažas LVT klases ir jutīgas pret ļoti intensīvu saules gaismu – var izbalēt. Augsta temperatūra – piemēram, no ļoti karstiem saules stariem caur logu – var deformēt zemākas kvalitātes LVT.
Kam der LVT
Faktiski visām telpām, tai skaitā virtuvei un vannas istabai. Īpaši laba izvēle ģimenēm ar maziem bērniem vai mājdzīvniekiem – izturīga pret skrāpējumiem, viegli tīrāma, mīkstāka kritiena gadījumā nekā keramika.
Dabīgais parkets – kvalitāte ar savu cenu
Dabīgais koka parkets ir materiāls, kura estētiku neviena mākslīgā alternatīva nav pilnībā aizstājusi. Koks ir silts gan vizuāli, gan fiziskā sajūtā. Un tas ir materiāls, ko var atjaunot – noslīpēt un pārlakot – vairākkārt, pagarinot kalpošanas laiku desmitgadēs.
Veidi
Masīvkoka parkets – no viena koka gabala. Visizturīgākais un atjaunojams vairākkārt. Dārgākais variants.
Inženierkoka parkets – vairāku slāņu konstrukcija ar dabīgā koka virsslāni. Stabīlāks mitruma un temperatūras svārstību apstākļos nekā masīvkoks. Var atjaunot vienu vai divas reizes – atkarībā no virsslāņa biezuma. Cena zemāka nekā masīvkokam.
Priekšrocības
Ilgmūžība – kvalitatīvs parkets, pareizi kopjot, kalpo 30-50 gadus un vairāk. Estētika – koka faktūra un siltums ir grūti aizstājams. Vērtība – mājas ar dabīgā koka grīdām tiek vērtētas augstāk nekustamā īpašuma tirgū.
Trūkumi
Cena – gan materiāla, gan uzstādīšanas izmaksas ir ievērojami augstākas nekā laminātam vai LVT. Kopšana – koka grīdas prasa regulāru kopšanu, un tās ir jutīgākas pret mitrumu un skrāpējumiem. Uzstādīšana – profesionāla uzstādīšana ir ļoti ieteicama, jo kļūdas ir dārgas.
Kam der
Dzīvojamām telpām, guļamistabām, kabinetem. Virtuvē un vannas istabā – nē.
Keramika un porcelāna flīzes – ilgmūžīgs risinājums
Keramika ir vecākais grīdas materiāls, ko cilvēce izmanto – un tas vien pasaka kaut ko par tās ilgmūžību. Pareizi uzliktas flīzes var kalpot 30, 40 vai vairāk gadus bez bojājumiem.
Priekšrocības
Mitrumizturība – absolūta. Flīzes ir vienīgā pareizā grīdas izvēle dušas kabinam un labākā izvēle vannas istabā. Izturība – skrāpējumi, ievilkumi, karstums – flīzes to visu panes. Higiēna – neuzsūc baktērijas, viegli dezinficēt.
Trūkumi
Aukstums – flīžu grīda ir auksta soļu sajūtā, īpaši ziemā. To kompensē ar apakšgrīdas apkuri – elektriski vai ūdens. Cietība – kritiens uz flīzēm ir smagāks nekā uz jebkura cita materiāla. Uzstādīšana – flīzēšana ir prasmes un laika ietilpīgs darbs. Neprofesionāli liktas flīzes – ar neatbilstošu pamatni vai nepietiekamu līmi – ar laiku sāk atdalīties.
Kam der
Vannas istabai un virtuvei – optimāla izvēle. Koridoriem – labs variants ar apakšgrīdas apkuri. Dzīvojamām telpām – retāk, bet iespējams ar pareizu klimata kontroli.
Dabīgais akmens – greznība ar savām prasībām
Marmors, granīts, travertīns – dabīgā akmens grīdas ir estētiskas un ilgmūžīgas, bet tās prasa izpratni par to, kā akmens uzvedas.
Marmors ir izskatīgs, bet jutīgs – to var saskrāpēt, un skābes (pat citronskābe vai etiķis) var atstāt paliekošus traiņus. Granīts ir daudz izturīgāks un mazāk jutīgs.
Akmens grīda ir smaga – pirms uzstādīšanas jāpārliecinās, ka grīdas konstrukcija spēj nest papildu svaru. Privātmājā tas parasti nav problēma, bet vecākā daudzdzīvokļu mājā var būt.
Izmaksas – gan materiāls, gan profesionāla uzstādīšana ir ievērojami dārgāka nekā jebkura cita kategorija.
Korķa grīda – maz zināma, bet vērtīga izvēle
Korķis kā grīdas materiāls Latvijā ir nepopulārs – bet nepamatoti. Tas ir dabīgs, atjaunojams materiāls ar vairākām unikālām īpašībām.
Korķa grīda ir mīksta un silta soļu sajūtā – tuvāk karpētai nekā laminātam. Tā ir dabīgi pretestīga pret pelējumu un baktērijām. Amortizē troksni – gan soļu skaņas, gan telpu akustiku. Un tā ir samērā viegli uzstādāma – ir pieejamas gan pielīmējamās, gan klikšķa sistēmas versijas.
Trūkums – korķis ir jutīgs pret ūdeni, ja tam nav aizsargslāņa. Mūsdienu korķa grīdas parasti ir pārklātas ar aizsarglaku, kas risina šo problēmu, bet vannas istabai tās tomēr neder.
Karpēta – kad tā ir saprātīga izvēle
Karpēta Latvijā ir krietni mazāk populāra nekā Ziemeļeiropas valstīs, un tai ir iemesli. Mitrais klimats un smilšaini ceļi nozīmē, ka karpēta uzkrāj netīrumus ātrāk. Bet noteiktās situācijās tā ir lieliski pamatota izvēle.
Guļamistaba – karpēta ir silta, klusa un mīksta. Rītos izkāpt no gultas uz karpētu ir sajūta, ko neviena cita grīda nesniedz tāpat. Bērnu istaba – mīksts segums, kas amortizē kritienu, ir praktisks arguments.
Karpēta nav piemērota cilvēkiem ar alerģijām – tā uzkrāj putekļu ērcītes un citus alergēnus.
Kā izvēlēties – praktisks ceļvedis
Pirmais jautājums: kāda telpa? Vannas istaba un virtuve – flīzes vai LVT. Dzīvojamā telpa vai guļamistaba – lamināts, LVT, parkets vai karpēta. Koridors – flīzes, LVT vai augstākas klases lamināts.
Otrais jautājums: kāds ir mitruma risks? Pirmais stāvs vai māja ar pagrabu – LVT vai flīzes ir drošākas nekā lamināts vai parkets.
Trešais jautājums: kāda ir intensitāte? Ģimene ar bērniem un suņiem – LVT vai augstākas klases lamināts. Viens cilvēks mierīgā dzīvē – lielāka izvēles brīvība.
Ceturtais jautājums: kāds ir kalpošanas ilgums salīdzinājumā ar cenu? Lēts lamināts, ko maini ik pēc desmit gadiem, vai LVT vai parkets, kas kalpo divdesmit piecus – aprēķins ne vienmēr ir par labu lētākajam variantam.
Grīdas materiāla izvēle ir lēmums, ar kuru dzīvo katru dienu – fiziski un vizuāli. Tā ir virsma, ko jūtat zem kājām, kas nosaka telpas siltumu un raksturu. Izvēlēties to pēc cenas vien vai pēc tā, kas izskatās labi fotogrāfijā, ir par maz. Bet izvēlēties ar sapratni par to, kā materiāls uzvedas reālā lietošanā – tas ir lēmums, par kuru nenāktos nožēlot.
