Dabīgā koka grīda ir viens no tiem elementiem mājā, kas ar laiku nekļūst sliktāks – ja par to rūpējas. Pienācīgi kopts parkets ir kā labs ādas izstrādājums vai masīvkoka mēbele – tas noveco ar cieņu, iegūstot raksturu, ko jauns materiāls nevar atdarināt.
Bet ignorēts parkets noveco citādi. Izbalē, skrāpējas, plaisā šuvēs, zaudē aizsargslāni. Un tad ir divas iespējas – vai nu dārga atjaunošana, vai nomaiņa.
Kopšana un atjaunošana nav viens un tas pats. Kopšana ir tas, ko dara regulāri, lai novilcinātu nepieciešamību pēc atjaunošanas. Atjaunošana ir tas, ko dara tad, kad kopšana vairs nav pietiekama.
Kā novērtēt parketa stāvokli
Pirms lemj par to, kas jādara, vajag saprast, ar ko ir darīšana.
Laka vai eļļa
Tas ir pirmais jautājums – ar kādu virsmas apstrādi ir parkets. Atbilde nosaka gan kopšanas metodi, gan atjaunošanas iespējas.
Lakots parkets – virsma ir caurspīdīga plēve, kas sēž virs koka. Ūdens piliens uz lakota parketa ir redzams kā pērle – tas neizsūcas. Sausā stāvoklī lakots parkets ir nedaudz spīdīgs vai pusspīdīgs.
Eļļots parkets – eļļa iesūcas kokā un aizsargā no iekšpuses. Ūdens piliens uz eļļota parketa uzsūcas ātrāk. Virsma ir matēta, koks izskatās dabīgāks.
Neapstrādāts parkets – bez jebkādas aizsardzības. To var atpazīt pēc ļoti matētas, sausas virsmas un koka struktūras, kas ir atvērta pirkstu nospiedumiem un netīrumiem. Šodienu jaunos parketos tas ir reti, bet vecajās mājās var atrasties.
Bojājumu pakāpe
Sīki skrāpējumi un matēta virsma – kopšana vai lokāla atjaunošana.
Dziļāki skrāpējumi, kas sasniedz koku, vai lakots parkets, kur laka ir nodilusi līdz kailam kokam vietās – daļēja vai pilna atjaunošana.
Šuves starp dēlītēm, kas paplašinājušās un ir redzamas – mitruma vai temperatūras problēma, kas jārisina pirms atjaunošanas.
Sapuvusi vai deformēta koka gabali – lokāla koka nomaiņa vai, ja bojājums ir plašs, pilna grīdas nomaiņa.
Ikdienas kopšana
Tīrīšana
Biežākā kļūda parketa kopšanā ir pārāk mitrs grīdas mops. Ūdens un koks nav draugi – ūdens iekļūst šuvēs, uzbriest koku, var izjaukt lakojumu vai eļļojumu. Mitrs mops nozīmē – labi izspiedies mops, kas nav slapjš, bet tikai nedaudz mitrs.
Sausā slaucīšana vai putekļsūcējs – biežāk. Smiltis un putekļi uz grīdas ir abrazīvi – tie skrāpē virsmu ar katru soli. Jo ātrāk tos noņem, jo ilgāk parkets saglabājas.
Speciālie parketa tīrīšanas līdzekļi – ne universālie grīdas tīrīšanas produkti, ne mazgāšanas līdzekļi. Pareizs produkts neaizstāj virsmas aizsargslāni un neatstāj filmu.
Ūdens noplūdes – uzreiz nosusināt. Stāvošs ūdens uz parketa ir bojājums.
Aizsardzība
Mēbeļu kājas – filca vai gumijas paliktņi. Krēsls, kas bieži tiek bīdīts, bez aizsardzības skrāpēs virsmu mēnešu laikā.
Durvju priekšā – paliktnis, kas notur smiltis. Lielākā daļa skrāpējumu uz parketa rodas no smiltīm, kas tiek ienesas uz kurpjiem no āra.
Saules iedarbība – tiešas saules gaismas iedarbība pakāpeniski izgaismo koku, bieži nevienmērīgi. Aizkari vai žalūzijas, kas aizsargā pret tiešu sauli, palīdz saglabāt vienmērīgu toni.
Mitruma līmenis
Koks reaģē uz gaisa mitrumu – paplašinās lielā mitrumā, saraujas sausumā. Latvijas klimatā ziemā apkures dēļ gaiss ir ļoti sauss, kas var radīt plaisas un spraugas starp dēlītēm.
Gaisa mitrums 40-60 procenti ir optimāls parketa glabāšanai. Mitrinātājs ziemā var būtiski samazināt parketa nolietošanos un spraugas.
Lakota parketa kopšana un lokāla atjaunošana
Matētas virsmas atjaunošana
Lakots parkets ar laiku zaudē spīdumu – virsma kļūst matēta no sīkiem skrāpējumiem, kas rodas ikdienas lietošanā. Tas nav nolietojums koka nozīmē – tas ir virsmas laka, kas ir nodilusi.
Speciālie parketa renovācijas produkti – dažu ražotāju saukti par “renovatoru” vai “atjaunošanas produktu” – uzlabo matētu virsmu bez slīpēšanas. Tos uzklāj ar mopa palīdzību pēc rūpīgas tīrīšanas.
Šie produkti nav laka – tie neaizstāj noilušu lakojumu, bet var uz laiku uzlabot izskatu un dot papildu aizsardzību.
Lokāli skrāpējumi
Seklus skrāpējumus lakotā parketa virsejā lakā var mēģināt aizretušināt ar speciālu parketa marķieri vai retušēšanas laku konkrētajai koka krāsai. Rezultāts ir labāks nekā nekas, bet pilnīga neredzamība nav sasniedzama bez slīpēšanas.
Dziļāki skrāpējumi, kas sasniedz koku – tos var aizpildīt ar koka špakteļmasu, kas pēc krāsas atbilst parketa tonim. Pēc sacietēšanas – noslīpē ar smalku smilšpapīru un uzliek lokālu laka slāni.
Problēma ar lokāliem labojumiem – jauns laks reti pilnīgi sakrīt ar veco. Laiks, UV iedarbība un nolietojums maina laka izskatu. Lokāls labojums bieži ir redzams.
Eļļota parketa kopšana un atjaunošana
Eļļots parkets ir vieglāk atjaunojams lokāli nekā lakots – un tas ir viens no iemesliem, kāpēc eļļojums ir populāra izvēle.
Regulārā eļļošana
Eļļots parkets prasa periodisku papildus eļļošanu – cik bieži, atkarīgs no intensitātes un sākotnējā eļļas veida. Vieglāk noslogotā telpā var pietikt ar vienu reizi gadā. Intensīvi noslogota telpa – biežāk.
Pazīme, ka vajadzīga eļļošana – ūdens piliens uz virsmas vairs neturas kā pērle, bet iesūcas uzreiz. Eļļas aizsardzība ir izsīkusi.
Uzklāšana – rūpīga tīrīšana, tad eļļas uzklāšana ar audumu vai speciālu mopa virsmu, ieberzēšana koka graudainībā. Lieko eļļu noņem pirms tā sacietē.
Lokāla atjaunošana
Eļļotā parketa skrāpēti vai blāvi apgabali var atjaunot lokāli – uzklājot jaunu eļļas slāni tikai tās vietās, kur nepieciešams. Jaunas eļļas iegūls ar veco, radot vienmērīgu virsmu.
Šis ir ievērojams ieguvums salīdzinot ar lakotu parketu, kur lokāla atjaunošana gandrīz vienmēr ir redzama.
Pilna atjaunošana – slīpēšana un pārkrāsošana
Kad parkets ir sasniedzis stāvokli, kur kopšana vairs nepalīdz – dziļi skrāpējumi, nodilušs lakojums lielos laukumos, izkrāsojušies apgabali, spraugas starp dēlītēm – ir laiks pilnai atjaunošanai.
Pilna atjaunošana ietver slīpēšanu – noņemot veco virsmas slāni – un jaunu aizsargapstrādi.
Vai pats vai meistars
Parketa slīpēšana ir darbs, ko principā var izdarīt pats ar nomātu slīpēšanas mašīnu. Bet tā ir prasme, kur kļūdas ir redzamas un dārgas – grīda ir neatgriezeniski bojāta, ja slīpēšanas mašīna aiziet pārāk dziļi vienā vietā vai atstāj nevienmērīgas rievas.
Ja parkets ir vērtīgs – masīvkoks vai reti koka sugas – profesionāls slīpēšanas meistars ir pamatota izvēle. Ja parkets ir standarta inženierkoks ar pietiekamu virsslāni – pats var izmēģināt.
Slīpēšanas process
Vispirms – pārbaudiet parketa stāvokli. Masīvkoku var slīpēt vairākas reizes dzīves laikā – atkarīgs no virsslāņa biezuma. Inženierkokam – atkarīgs no koka virsslāņa biezuma, parasti 2-4 milimetri. Plānāku virsslāni slīpēt otrreiz – risks.
Slīpēšana notiek vairākos posmos – rupjāks smilšpapīrs, lai noņemtu veco laku un izlīdzinātu virsmu, tad pakāpeniski smalki smilšpapīri, līdz virsma ir gluda.
Stūri un grūti pieejamas vietas – ar mazāku ekscentriko slīpēšanas mašīnu vai ar roku.
Putekļi – slīpēšana rada ievērojamu daudzumu putekļu. Mūsdienīgas slīpēšanas mašīnas ir ar iebūvētu putekļu savācēju, kas ievērojami samazina putekļu izplatīšanos. Telpa jāiztukšo, aizduras jāaizsedz.
Pēc slīpēšanas – aizsardzības izvēle
Pēc slīpēšanas parkets ir tīrs, neapstrādāts koks. Tas jāapstrādā, pirms tas uzsūc netīrumus vai mitrumu.
Divas galvenās izvēles – laka vai eļļa.
Laka – ciets aizsargslānis virs koka. Ilgmūžīgāks, izturīgāks pret ūdeni un mehāniskiem bojājumiem. Bet – kad nolietojas, prasa slīpēšanu. Lokāla atjaunošana ir sarežģīta.
Eļļa – iesūcas kokā, aizsargā no iekšpuses. Dabīgāks izskats, vieglāka lokāla atjaunošana. Prasa biežāku uzturēšanu.
Mūsdienās ir arī kombinētie produkti – laka ar eļļas elementiem, “hardwax” eļļas, kas dod kaut ko pa vidu no abiem.
Lakas uzklāšana
Pirms lakas – grunts slānis, kas sagatavo koku un uzlabo saķeri. Tad parasti divi vai trīs laka slāņi, starp tiem viegla slīpēšana ar ļoti smalku smilšpapīru vai speciālu padēstiņu.
Katrs slānis jāļauj nožūt saskaņā ar ražotāja norādījumiem – parasti 4-8 stundas starp slāņiem. Pilna sacietēšana un iespēja lietot grīdu – 24-72 stundas.
Lakošanu veic ar rulli vai īpašu laka uzklāšanas mopi. Kustība – pa koka graudainību, vienmērīgā tempā, bez pauzes vienā vietā.
Eļļas uzklāšana pēc slīpēšanas
Eļļu uzklāj ar audumu vai mopi, ieberzē kokā, lieko noņem. Divi slāņi – pirmais iesūcas dziļāk, otrais nodrošina virsmas aizsardzību.
Daži eļļas produkti prasa sildīšanu ar speciālu mašīnu, kas ieberzē eļļu – tas dod labāku rezultātu, bet prasa papildu aprīkojumu.
Spraugas starp dēlītēm
Spraugas ir viena no biežākajām parketa problēmām Latvijā, kur apkures sezona ir gara un gaiss ziemā ir ļoti sauss.
Mazas spraugas
Sīkas, sezonālas spraugas, kas parādās ziemā un daļēji aizveras vasarā – normālas koka uzvedības dēļ. Tās neprasa labošanu.
Spraugas, kas paliek pastāvīgi – var aizpildīt.
Aizpildīšanas metodes
Koka špakteļmasa – uzklāj ar špakteļnaža, iespied spraugā, pēc sacietēšanas noslīpē. Pieejama dažādās koka krāsās. Trūkums – nereagē uz koka kustību tā kā koks, tāpēc var izkriet vai plaisāt.
Elasto koka masa – elastīgāka versija, kas labāk panes koka kustību. Piemērotāka platākām spraugām.
Virves vai filca iepildīšana – tradicionāla metode platākām spraugām. Virvi vai filcu iespiež spraugā, tad pārklāj ar špakteļmasu. Dod elastīgumu.
Kad spraugas ir pārāk lielas
Ja spraugas ir plašas un skaras daudzas dēlītes – tā var liecināt par fundamentālu mitruma vai konstrukcijas problēmu. Aizpildīšana tad ir simptoma ārstēšana, ne cēloņa. Vajadzīgs būvspeciālists, lai novērtētu.
Parketa atjaunošana – cik bieži
Nav universāla atbildes – atkarīgs no intensitātes, koka veida, sākotnējā apstrāde un kopšanas kvalitātes.
Vidēji intensīvi noslogots parketa grīda ar labu kopšanu – var kalpot 15-20 gadus bez slīpēšanas. Pirmā slīpēšana atjauno to gandrīz jaunā stāvoklī.
Masīvkoku var slīpēt vairākas reizes – teorētiski dzīves laikā 3-5 reizes. Inženierkoks ar plānu virsslāni – retāk, un jāzina virsslāņa biezums pirms lēmuma.
Pareiza kopšana – regulāra tīrīšana, aizsardzība no skrāpējumiem, pareizs mitruma līmenis – var ievērojami pagarināt laiku starp atjaunošanām.
Parkets ir materiāls, kas atalgo rūpes. Nav daudz citu grīdas materiālu, kas pēc atjaunošanas atgriežas gandrīz sākotnējā stāvoklī un var kalpot desmitgadēs. Bet tas prasa apzinātu attieksmi – regulāru kopšanu, pareizus tīrīšanas produktus, aizsardzību ikdienā. Tā ir neliela investīcija laikā, kas atmaksājas ar grīdu, par kuru vēl pēc trīsdesmit gadiem var teikt – tas ir labs parkets.
