Šķiet – ko tur sarežģītu. Nopērk krāsu, paņem rullīti, uzklāj. Bet ikviens, kas kādreiz ir mēģinājis, zina, ka rezultāts var būt ļoti atšķirīgs no tā, ko redzēja veikalā uz parauga vai Pinterest bildē. Krāsa izskatās citādi sausā un mitrā stāvoklī. Citādi dabiskā un mākslīgā gaismā. Citādi uz sagatavotās un nesagatavotās sienas.
Sienu krāsošana nav sarežģīta prasme – bet tā prasa zināt dažas lietas, kuras nekad nav rakstītas uz bundžas.
Krāsas izvēle – kur cilvēki kļūdās biežāk
Lielākā kļūda krāsas izvēlē ir tā, ka cilvēki izvēlas pēc mazā parauga veikalā vai pēc ekrāna attēla. Abas metodes ir neprecīzas.
Mazais paraugs uz balta kartona veikalā izskatās citādi nekā tā pati krāsa uz lielas sienas jūsu istabā ar jūsu apgaismojumu. Ekrāns vispār nav uzticams krāsu avots – katrs monitors rāda krāsas nedaudz savādāk.
Vienīgais uzticamais veids ir iegādāties testa bundžiņu – parasti 100 vai 200 mililitri – un uzklāt uz faktiskās sienas. Uzklājiet laukumu vismaz 30 x 30 centimetrus, ļaujiet pilnībā nožūt un apskatiet gan dienasgaismā, gan vakarā ar mākslīgo apgaismojumu. Krāsa var izskatīties pilnīgi citādi šajos divos apstākļos.
Gaišas vai tumšas – kas strādā kur
Ir klišeja, ka mazās telpās vajag gaišas krāsas un lielās – tumšas. Tā nav nepatiesa, bet arī nav absolūta patiesība.
Gaišas krāsas atspoguļo gaismu un vizuāli paplašina telpu – tas tiešām strādā. Bet balta vai krēmkrāsas siena mazā telpā var arī izskatīties klīniska un auksta, ja nav pareiza apgaismojuma vai mēbeļu.
Tumša akcentsiena – viena no četrām sienām krāsota tumšāk nekā pārējās – mazā telpā var radīt dziļuma efektu un padarīt to par intīmāku un mājīgāku, nevis vizuāli vēl mazāku. Tas ir atkarīgs no tā, kura siena tiek krāsota tumšāk un kā tā mijiedarbojas ar apgaismojumu.
Silti un vēsi toņi
Krāsas ir vai nu siltā, vai vēsā gammā – pat neitrālas, šķietami baltā vai pelēkā krāsas. Silti toņi – krēms, smiltis, persiks, silts pelēkais – rada mājīgu, relaksētu atmosfēru. Vēsi toņi – zils pelēks, zaļgans balts, gaiši zils – dod tīrāku, modernāku sajūtu.
Svarīgi ir tas, ka sienu krāsai jāsaskaņojas ar telpas apgaismojumu. Silta mākslīgā gaisma (dzeltena LED vai kvēlspuldze) pastiprināti parāda siltos toņus – reizēm pārāk daudz. Auksta, neitrāla gaisma labāk darbojas ar vēsiem toņiem.
Krāsu toņi no vienas ģimenes
Viens no drošākajiem veidiem, kā māja vai dzīvoklis vizuāli izskatās sakopots, ir izmantot krāsas no vienas toņu ģimenes visās telpās – ar variācijām. Piemēram, viesistabā dziļāks pelēkzaļš, guļamistabā gaišāka tā paša toņa versija, koridorā neitrāls starptoņis. Tas rada sajūtu, ka telpas savā starpā runā vienu valodu.
Krāsu veidi – ko nozīmē tas, kas rakstīts uz bundžas
Veikalā sienu krāsas parasti iedalās pēc diviem parametriem – bāzes sastāva un virsmas spīduma.
Ūdensšķīstošās vai dispersijas krāsas ir mūsdienās standarts iekštelpu sienām. Tās žūst ātri, ir gandrīz bez smakas, izturīgas un viegli nomazgājamas. Vecās eļļas krāsas iekšsienām šodien praktiski neviens vairs nelieto.
Virsmas spīdums ir parametrs, ko bieži ignorē, bet tas būtiski ietekmē gan izskatu, gan praktiskumu.
Matēta virsma – nav nekāda spīduma. Maskē sienas nevienmērības labāk nekā jebkura cita. Trūkums – mazāk noturīga pret tīrīšanu.
Pusmata vai satīna virsma – viegls zīdains spīdums. Labs kompromiss starp estētiku un praktiskumu. Vieglāk notīrāma nekā matēta. Labs izvēle dzīvojamām telpām un guļamistabām.
Spīdīga virsma – atspoguļo gaismu, vizuāli palielina telpu, ļoti viegli tīrāma. Bet uzsvēr katru sienas nevienmērību – ja siena nav ideāli gluda, spīdīga krāsa to parādīs. Piemērota virtuvēm, vannas istabām, durvīm.
Sagatavošana – tā ir puse no darba
To atkārto tik bieži, ka cilvēki sāk uzskatīt par klišeju. Bet tas paliek patiesība – sienas sagatavošana nosaka rezultātu.
Tīrīšana
Siena pirms krāsošanas jābūt tīrai – bez putekļiem, taukiem, vecās krāsas pilieniem. Virtuves un ēdamistabas sienas bieži ir ar taukainu plāksni, kas nav redzama, bet krāsa uz tās nedrīkst – uzklāj šķīdumu no mazgāšanas līdzekļa un ūdens, noslauka, ļauj nožūt.
Plaisātiņu un siļķu labošana
Nelielas plaisas un bedrītes aizpilda ar špakteļmasu. Svarīgi – pēc žūšanas jānoslīpē līdzeni ar smilšpapīru. Ja atstāj pacēlumus vai rievas, tie būs redzami zem krāsas.
Grunts
Grunts nav papildu izdevumi – tā ir investīcija rezultātā. Grunts noslēdz porainas virsmas, uzlabo krāsas saķeri ar sienu un samazina krāsas patēriņu. Uz negluntētas sienas krāsa iesūcas nevienmērīgi un prasa vairāk slāņu.
Mitrumizturīga grunts – vannas istabā un virtuvē. Antigraudu grunts – uz vecām kaļķa sienām vai ļoti porainām virsmām.
Aizsargāšana
Pirms krāsošanas – aizsedz grīdu ar plēvi vai veciem laikrakstiem, aizlīmē rozetnes un slēdžus ar maskēšanas lenti, aizlīmē grīdlīstes, ja tās krāsā citā krāsā vai nav jākrāso.
Tehnika – kā pareizi uzklāt krāsu
Rullītis un ota – kas kur
Ota izmantojama stūriem, malām, apmalēm pie griestiem un grīdas, un vietām, kur rullītis nevar sasniegt. Rullītis – lielajām plaknēm.
Pirmo uzklāj ar otu stūrus un malas – apmēram 5-10 centimetru joslu ap visu telpu. Tad ar rullīti lielo virsmu – tā samazina redzamas otu pēdas galīgajā rezultātā.
Rullīša izvēle
Rullīša polstera blīvums ietekmē faktūru. Plāns polsteris – gludāka virsma. Biezāks polsteris – vairāk strukturēta, nelīdzena faktūra. Gludām, špaktelētām sienām – plāns vai vidējs rullītis.
Rullīti pirms lietošanas vajadzētu samitrināt – ūdens bāzes krāsai ar ūdeni. Tas novērš, ka pirmie slāņi ir pārāk sausi un atstāj nevienmērīgu segumu.
V vai W kustība
Profesionāļi rullīti vada ar V vai W kustību sienā – ne vienkārši augšup – lejup taisnās svītrās. Tā krāsa tiek sadalīta vienmērīgāk un nepaliek redzami vertikāli stripi.
Slāņi
Gandrīz vienmēr vajag vairākus slāņus. Pirmais slānis reti dod pilnīgu segumu – tas ir normāli. Starp slāņiem jāļauj krāsai pilnībā nožūt – parasti 2-4 stundas, bet uz bundžas norādīts precīzāk. Nākamais slānis uzklājams tad, kad iepriekšējais ir pilnīgi sauss, ne tikai uz virsmas.
Steigšanās starp slāņiem ir viena no biežākajām kļūdām – mitrs slānis zem jauna slāņa var radīt čulstēšanu vai nevienmērīgu virsmu.
Akcentsiena – kā to izdarīt pareizi
Akcentsiena – viena siena, kas krāsota būtiski atšķirīgā krāsā vai tonī – ir efektīvs paņēmiens, ko var izdarīt arī pašam bez dizainera.
Izvēlieties sienu, kas ir fokusa punkts telpā – parasti siena aiz gultas guļamistabā, siena ar TV viesistabā, vai siena, ko redz pirmais, ienākot telpā.
Krāsas izvēlē – akcentsiena var būt gan tumšāka versija istabas pamatkrāsas, gan kontrastējoša, bet papildinoša krāsa. Drošākais ir izvēlēties toņu no tās pašas krāsu ģimenes – tas iesācējiem reti iet greizi.
Nomales starp akcentsienu un pārējo jābūt taisnai – maskēšanas lenta šeit ir obligāta, ne izvēles.
Biežākās kļūdas
Pārāk daudz slāņu uzreiz
Bieza krāsa no viena slāņa žūst nevienmērīgi, bieži atstāj tekstūru un var čulstēt. Labāk divi plāni slāņi nekā viens biezs.
Krāsošana aukstā telpā
Krāsa uzklājama telpā, kur temperatūra ir vismaz 10 grādi. Zemāka temperatūra pasliktina krāsas saķeri un žūšanu.
Instrumentu netīrīšana laikā
Ūdens bāzes krāsa uz rullīša un otas, ja atstāta žūt, sabojā instrumentus. Pēc darba – uzreiz mazgāt ar ūdeni.
Maskēšanas lentes atstāšana pārāk ilgi
Maskēšanas lente jānoņem, kamēr krāsa vēl ir nedaudz mitra – ne pilnīgi sausa. Ja lenti noņem pēc pilnīgas žūšanas, tā var atraut krāsas gabaliņus līdzi.
Sienu krāsošana ir viens no retajiem remonta darbiem, kur pašmācīts rezultāts var izskatīties profesionāli – ja sagatavošana ir izdarīta pareizi un nav steigušies. Krāsa pati par sevi ir lēta. Laiks un pacietība ir tas, kas nosaka starpību starp istabu, kuru gribas rādīt draugiem, un istabu, ko pēc pusgada gribas pārkrāsot no jauna.
